Viņš nemierīgi kratīja kājas, un bija skaidrs, ka kaut, kas neliek viņu mierā, pēkšņi viņš pacēla galvu un jautāja: "Vai ir iespējams no šejienes tikt ārā? Es taču nevaru te mierīgi sēdēt, mani gaida ģimene! Mēs jau šeit sēžam vairākas dienas, ko tālāk?"
"Tev būs nedaudz jāpaciešas!" - mierīgi noteica Kārlis. "Man ir nepieciešams laiks, lai mēs izdomātu skaidru darbības plānu. Galu galā, Tu esi pirmais, kuru man izdevās izglābt no BurtuKalpu ķetnām. Dod man vēl dažas dienas laika, un tikko man būs skaidrs plāns, tā es Tev uzreiz nosūtīšu ziņu. Bet tagad, man jādodas!" Neko nepaskaidrodams, viņš paņēma savu mugursomu un pazuda tumšajā mežā.